| ID | 1107173 |
|---|---|
| Nosaukums | Ülikooli 18, Tartu |
| Veids | Building, house |
| Adrese | Ülikooli 18, Tartu, Estonia |
| Platums | 58.38104630 |
| Garums | 26.71955681 |
| Precizitāte | Kartēts precīzi |
| Eksistējošs | Eksistējoša |
| Karte |
| # | Name | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Beschreibung |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Kārlis Abens |
| 1955 - 1961 | Ausbildung Ausbildung Working place Working place Working place | Brīvklausītājs Beidzis universitāti otrreiz igauņu valodas un literatūras specialitātē Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs Tartu Valsts universitāte, Igauņu valodas katedra, docents |
| 2 | Heinrihs Alunāns |
| 1859 - 1863 | Ausbildung | Studējis zemkopību Tērbatā. |
| 3 | Juris Alunāns |
| 1856 | Ausbildung Ausbildung | Pēc pusgada studijām Vēstues un filoloģijas fakultātē pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus. 1861. gadā beidza Tērbatas universitātes Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti. 1855. gadā Alunāns devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856. gadā iestājās Vēstures un filoloģijas fakultātē. |
| 4 | Viktors fon Andrejanovs |
| 1876 - 1877 | Ausbildung | Studējis tautsaimniecību |
| 5 | Edgars Ardenss |
| 1908 - 1913 | Ausbildung | Iestājies juridiskā fakultātē, bet drīz vien pārgāja uz vēstures-filoloģijas fakultāti, kur specializējās klasiskajās valodās. 1913: pavasarī studijas beidza kā diplomēts filoloģijas kandidāts ar tiesībām mācīt ģimnāzijās klasiskās valodas. |
| 6 | Kārlis Roberts Aunings |
| 1858 | Ausbildung | Beidzis Teoloģijas fakultāti |
| 7 | Kārlis Ābele |
| 1934 | Ausbildung Ausbildung | Neilgi studējis dabaszinātnes. Ieguvis dabaszinātņu doktora grādu - Dr. phil. nat. grādu, disertacijas temats "Untersuchungen ueber die Kern- und Zellteilung in dem primaeren Meristem der hoeheren Pflanzen" (Pētījumi augstāko augu kodolu un šūniņu dalīšanās procesā). |
| 8 | Krišjānis Barons |
| 1856 | Ausbildung Participation in organisations | Fizikas un matemātikas fakultāte. Studējis matemātiku un astronomiju. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un atgriezies Dundagā. Iesaistījies Krišjāņa Valdemāra dibinātajā Tērbatas latviešu studentu pulciņā. Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu piedalījās Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņā. |
| 9 | Juris Bārs |
| 1833 - 1841 | Ausbildung | Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti ar I šķiras ārsta grādu |
| 10 | Johans Teodors Bērents |
| 1803 - 1806 | Ausbildung | Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte). |
| 11 | Pauls Frīdrihs Bērents |
| 1886 - 1891 | Ausbildung | studē teoloģiju |
| 12 | Ludis Bērziņš |
| 1891 - 1895 | Ausbildung | Studējis teoloģiju. Vasarās kājām apceļojis Kurzemi, turpinot folkloras vākšanu. Zinātniskais darbs augstskolu beidzot, pārskats par |
| 13 | Georgs Frīdrihs Bitners |
| 1822 - 1825 | Ausbildung | Studējis teoloģiju. |
| 14 | Augusts Bīlenšteins |
| 1846 - 1850 | Ausbildung | studējis teoloģiju. 1849. gadā ieguvis zelta medaļu. |
| 15 | Kārlis Blaus |
| 1878 - 1883 | Ausbildung | Beidzis Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultāti. |
| 16 | Hugo Braunšveigs |
| 1854 - 1855 | Ausbildung Ausbildung | Studē teoloģiju, saņem kandidāta grādu Cand.Theol. 1846. gadā apbalvots ar divām universitātes sudraba medaļām, viena no tām par sprediķi, kas balstīts Lukas evaņģēlija 18. nodaļas 35.-43. pantā (par Jērikas aklā dziedināšanu). Pēc: Universität- und Schulchronik. Das Inland, nr.51 (1846), 17.dec. Decembrī nokārto maģistra eksāmenu, nākošā gada sākumā iegūst maģistra grādu (Mg.theol.) par darbu Die Ecclesiologie, ein biblisch-dogmatischer Entwurf. Dorpat: Laakmann, 1855, 109 lpp. |
| 17 | Hermanis Buduls |
| 1905 - 1911 | Ausbildung | Studējas Medicīnas fakultātē, pēc studiju beigām kļuva par asistentu pie profesora Čiža. |
| 18 | Elizabete Damberga |
| 1910 - 1914 | Ausbildung | Beigusi Filoloģijas fakultāti. |
| 19 | Valdemārs Dambergs |
| 00.01.1908 - 00.11.1919 | Ausbildung | Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa "Runāt par saviem studiju gadiem kā par kaut ko veselu un viengabalainu nevaru jau vienkārt tamdēļ, ja viņi ieilga. Tam bija vairāki iemesli. Viens no pirmajiem bija tas, ka klasiskās filoloģijas studijām es kā reālskolnieks biju vāji sagatavots. Otrs bija tas, ka, dzīvodami kopā pirmos divus semestrus, ar rakstnieku Viktoru Eglīti mēs mazāk nodevāmies tieši universitātes priekšmetiem kā plašās bibliotēkas izmantošanai un dzīvām pārrunām par rakstniecības un vispār mākslas jautājumiem. Šīs sarunas ļoti sekmēja manī rakstnieka un dzejnieka īpatnības npgatavošanos un vairāk tamdēļ, ka pēc temperamenta, pēc dabas un pašas pieiešanas pie dzejas vielas mēs stipri atšķīrāmies viens no otra. Bez tam, iestādamies augstskolā, mēs kā viens, tā otrs turpinājām tikpat intensīvi kā agrāk nodoties rakstniecībai." Dambergs, Valdemārs. Mana autobiogrāfija. Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas. K. Egles sakārtojums un bio-bibliogrāfija. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 289. lpp. |
| 20 | Pauls Dauge |
| 1894 | Ausbildung | Studējis Tērbatas universitātē. |
| # | Benennung | @@Andere Benennungen@@ | Organizācijas veids | Laiks vietā | Saistījuma tips |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija" | Organisation | Location | ||
| 2 | Studentu korporācija "Lettonia" | Student corporation | 1870 | Location | |
| 3 | Studentu korporācija Livonia | Corporation Livonia Dorpat ( Vēsturiskais ) | Student corporation | Organizācija dibināta Organizācija slēgta | |
| 4 | University of Tartu | Universities | Location | ||
| 5 | Tērbatas Universitāte | Universities | Location |
| # | Benennung | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Fragment des Textes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Liktenis | 1927 | Mentioned in text | Pāvils lauza galvu un ar pūlēm tik tumši atcerējās, ka trīs dienas viņš ar biedriem ir bijis ceļā no kāzu nama uz augstskolu, bet kā viņš nonācis pilsētā, kā ticis savā istabā, tā viņš neatgādājās.; Nākošās dienas Pāvilam aiztecēja pošoties uz augstskolu. Sarunas ar tēvu bija lietišķas, tās grozījās ap vajadzībām augstskolā. Tēvs stāstīja par saviem mācības laikiem, deva dēlam derīgus padomus un rakstīja pazīstamiem augstskolā vēstules, ievēlēdams viņu gādībai savu vienīgo dēlu.; Nākošās dienas Pāvilam aiztecēja pošoties uz augstskolu. Sarunas ar tēvu bija lietišķas, tās grozījās ap vajadzībām augstskolā. Tēvs stāstīja par saviem mācības laikiem, deva dēlam derīgus padomus un rakstīja pazīstamiem augstskolā vēstules, ievēlēdams viņu gādībai savu vienīgo dēlu.; Nākošās dienas Pāvilam aiztecēja pošoties uz augstskolu. Sarunas ar tēvu bija lietišķas, tās grozījās ap vajadzībām augstskolā. Tēvs stāstīja par saviem mācības laikiem, deva dēlam derīgus padomus un rakstīja pazīstamiem augstskolā vēstules, ievēlēdams viņu gādībai savu vienīgo dēlu.; Pāvils lauza galvu un ar pūlēm tik tumši atcerējās, ka trīs dienas viņš ar biedriem ir bijis ceļā no kāzu nama uz augstskolu, bet kā viņš nonācis pilsētā, kā ticis savā istabā, tā viņš neatgādājās.; Tā Pāvils un biedri pavadīja labāko daļu no sava jaunības laika. Aizgāja arī uz augstskolu, īpaši uz skolas pusgada beigām, kad naudas maks metās plānāks. Dažs labs atkal tika mocīts no morāliskajām paģirām, tā ka veselām dienām nedzēra, bet saīdzis soļoja jau agri no rīta uz skolu.; Tā Pāvils un biedri pavadīja labāko daļu no sava jaunības laika. Aizgāja arī uz augstskolu, īpaši uz skolas pusgada beigām, kad naudas maks metās plānāks. Dažs labs atkal tika mocīts no morāliskajām paģirām, tā ka veselām dienām nedzēra, bet saīdzis soļoja jau agri no rīta uz skolu.; Viņam iešāvās ir prātā, ka dažs cerē un meklē laimi atrast tik savā sirdī un jūtās, bet neticīgi viņš papurināja galvu un atstāja lietu neizdibinātu, jo pretim nāca Mučelis ar biedriem, visi tā kā nokaunējušies, ka Pāvils viņus sastop nākam no augstskolas ar burtnīcām padusē, bet pats viņš soļo bezrūpīgi pa pilsētu.; Apmierināts Pāvils devās otrā dienā atpakaļ uz augstskolu, šis izbrauciens viņam nesa miera augļus prātam un sirdij, to padarīja viens vārdiņš īstajā vietā.; Pāvils apmeklēja augstskolu jau ceturto gadu. Tēvs nespieda dēlu skubināties, lai mācības drīzumā beigtu, jo Niedrenu mācītāja apstākļi atļāva vienīgajam dēlam uzturēties augstskolā vairāk gadus, lai tas iedziļinātos cik necik prātniecībā, dabaszinātnēs un vēl citās lietās.; Pāvils apmeklēja augstskolu jau ceturto gadu. Tēvs nespieda dēlu skubināties, lai mācības drīzumā beigtu, jo Niedrenu mācītāja apstākļi atļāva vienīgajam dēlam uzturēties augstskolā vairāk gadus, lai tas iedziļinātos cik necik prātniecībā, dabaszinātnēs un vēl citās lietās.; Atnāca ziedonis, karstas darba un pūļu pilnas dienas zemnieciņam, bet jāsvīst arī augstskolniekam pa augstskolu, kas sagatavojas uz mācību beigām.; Kamēr Pāvils apmeklēja augstskolu, tikai pirmā skolas gada vasaras brīvlaiku viņš nodzīvoja pie tēva Niedrenu mācītāja muižā. Citas brīvdienas un svētku brīvlaiku Pāvils nodzīvoja pie savas dzimts radiem vai arī apceļoja bagātu draugu pavadībā tēvijas ievērojamākās vietas un pilsētas, bet pie tēva atbrauca sērst tik' uz kādām dienām. Tēva mājās viņam bija garlaicīgi, nelādzīgi ap dūšu, jo sirds dibenā viņš turēja domās tēvu par vaininieku, ka nospiedis viņa brīvo gribu. Tēvs nojēdza dēla domas un necentās aizturēt viņu mājās.; Tomēr par spīti visiem gudrojumiem viņam metās ļoti nelabi ap dūšu, ja nejauši uz ielas vai augstskolas telpās sastapās ar Birznieku. Viņš atzina, ka Birznieks ir likteņa sūtītais cilvēks, kas kā acs skatās viņa dvēselē un redz tur katru melnumiņu. Vienīgo cilvēku, kas pazina viņa garu un dabu, ko viņam bija kā draugam apsveikt, no tā Pāvils bēga un bijās. Ja tik' laikus Pāvils ieraudzīja Birznieka nodilušos virssvārkus vai noplukušo cepuri, tad jau pa gabalu grieza tam ceļu, vai nelikās viņa nemaz manot. Birznieks bija aizmirsis naidu un viņu draudzīgi sveicināja, bet kad vairāk reizas Pāvils tīši viņu neievēroja un neatbildēja uz viņa sveicinājumu, tad arī Birznieks mitējās uzskatīt viņu par savu paziņu. Kā svešnieki viņi nodzīvoja augstskolā beidzamo mācības laiku.; Birznieks bija aizmirsis naidu un viņu draudzīgi sveicināja, bet kad vairāk reizas Pāvils tīši viņu neievēroja un neatbildēja uz viņa sveicinājumu, tad arī Birznieks mitējās uzskatīt viņu par savu paziņu. Kā svešnieki viņi nodzīvoja augstskolā beidzamo mācības laiku.; Pilsēta bija pustukša, lielums augstskolnieku jau aizceļojuši uz dzimteni, tik' mazums atlikās, kas svīda dienas karstumā, mērodami notaļ ceļu uz augstskolu un atpakaļ uz savu dzīvokli. Gan dažs iegriezās viesnīcā noskalot izputējušās cerības, bet senā jautrā dzīve vairs nedevās, rītdiena baigi krēšļojās katra iedomās.; Birznieks nebija baudījis augstskolā vieglu dienu. Viss viņa mācības laiks bija grūts, darba pilns, nopietnā skolā sataisoties uz dzīvi. Viņš bija nodomājis šogad beigt savas mācības un cerība nepameta to kaunā. Katram ir zināms, ka pie beigu pārklausinājumiem krīt svarā netik vien tas, ka visu mācības laiku esi sirdīgi mācījies un sekojis zinātņu gaitai, bet vajadzīgs aridzan spirgts, attapīgs gars, vesala miesa, droša dūša un laime.; Kādu pēcpusdienu, maija mēneša beigās, Birznieks soļoja paceltu galvu no augstskolas uz savu dzīvokli.; „Tiesa, tēvs, tas ir mans pienākums. Rītu pat abi divi noiesim pie dzimtkunga, pirms vēstis neizpaužas, ka esmu pārnācis no augstskolas," dēls atbildēja.; Brīvlaiku Treimaņu Pāvils pavadīja kādā radu dzimtā, tik' brīvdienām beidzoties viņš uz kādām dienām pārbrauca mācītāja muižā, lai apgādātos ar vajadzīgo naudiņu un tad atkal dotos uz augstskolu.; Dažam labam neatlikās nemaz vairs laika nostaigāt uz augstskolu, saulīte vienādi viņus pārsteidza jautrā sabiedrībā. To starpā arī atradās Pāvils, lai gan uz augstskolu braucot viņš bija nodomājis šinī gadā beigt savas mācības, — bija jau tik' jānoliek pāra niecīgi eksāmeni, cits viss godam piecos gados bija padarīts.; Dažam labam neatlikās nemaz vairs laika nostaigāt uz augstskolu, saulīte vienādi viņus pārsteidza jautrā sabiedrībā. To starpā arī atradās Pāvils, lai gan uz augstskolu braucot viņš bija nodomājis šinī gadā beigt savas mācības, — bija jau tik' jānoliek pāra niecīgi eksāmeni, cits viss godam piecos gados bija padarīts.; Ar pagājušo pusgadu izstājās iz augstskolas viņu sabiedrības vecākais un Pāvils tika ievēlēts šinī goda amatā, kuru ilgāku laiku ieņēma tikai augstskolnieki no īstām muižnieku dzimtām, šis apstāklis lieliski pacēla Pāvila pašapziņu. Viņš sarīkoja lielas dzīres ar viesībām un katra izglītota pilsētas jaunava stāstīja viena otrai, ka skaistais Zauls nu esot sabiedrības zeniors.; Pāvils aizmirsa, augstskolu, aizmirsa draugus, aizmirsa pats sevi un nodevās tik' vienīgi baudai.; Notikās pat brīnumi, ka viņš nostaigāja dažas dienas uz augstskolu, lai tad ar darbiem un mācībām aizbildinātos pie daiļās Marjas, kura gan viņu nemaz nerāja, bet bija laipna pret viņu vienmēr.; Citi censoņi spīdēja augstskolas pilsētas ielās un mina viņa senās tekas. Gan viens, otrs vecs biedrs viņa atminējās un to apciemoja, bet projām iedams tik' ar roku atmeta: Zauls ir miris! |