Burtnieku evaņģēliski luteriskā baznīca

ID1361384
NosaukumsBurtnieku evaņģēliski luteriskā baznīca
Citi nosaukumiBurtnieku Svētās Marijas baznīca (Paralēlais)
VeidsBaznīca
Adrese"Mācītājmuiža", Burtnieku pagasts, Valmieras novads, LV-4206
Platums57.71988477
Garums25.30056953
PrecizitāteKartēts precīzi
Apraksts

Burtnieku Svētās Marijas baznīca ir viena no vecākajām Latvijā. Uzskata, ka senākā Burtnieku katoļu baznīca celta pēc 1224. gada, kad Tālavas dalīšanas līgumā Zobenbrāļu ordenis ieguva Tālavas letgaļu Burtnieku pilsnovada zemes. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā pieminēts, ka Livonijas ordeņa mestra Villekina un Rīgas arhibīskapa Johana I valdīšanas laikā līdz 1284. gadam uzceltas Burtnieku, Valmieras, Cēsu un Trikātas baznīcas. Senākā baznīca atradusies pie Burtnieku pils. 1434. gadā pirmo reizi pieminēts Burtnieku draudzes novads (Burtenigh).

Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā Burtnieku baznīca ugunsgrēkā nodega, 1669. gadā atjaunota. 1683. gadā uzsāka jaunas gotiskas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. Saglabājusies 1684. gadā izgatavotā kancele, ko rotā piecu evaņģēlistu tēlu gleznojumi. 1691. gadā baznīcā uzsādīts jauns altāris. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām par Burtnieku mācītāju kalpoja J. B. Fišers. 1746. gadā nodega blakus baznīcai esošā Burtnieku mācītājmuiža un bojā gāja visas vecās baznīcas grāmatas. Draudzes mācītājs no 1769. līdz 1816. gadam bija J. H. Guleke. 1779. gadā iesvētīja jaunas ērģeles, 1780. gadā draudze nopirka sudraba biķeri un dievmaizīšu trauku. 1805. gadā tika atjaunots baznīcas tornis, 1810. gadā ieviesa jauno latviešu dziesmu grāmatu. No 1817. gada Burtnieku draudzes mācītājs bija V. F. Parots (Tērbatas Universitātes rektora G. F. Parota dēls), pēc viņa T. L. Girgensons. 1863. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega, 1866. gadā uzcelts par jaunu. 1934. gadā pie Burtnieku baznīcas iestādīja Varoņu birzi, kurā 1937. gadā atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes locekļiem.

Latvijas PSR laikā 1962. gadā Burtnieku baznīcu atsavināja draudzei nolūkā tur ierīkot koncertzāli, pazuda altāra gleznas, daļēji gāja bojā baznīcas interjers. 1981. gadā Burtnieku baznīcā Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde uzsāka izpētes darbus. Tika pieņemts lēmums izveidot baznīcu par Rundāles muzeja filiāli un tajā izvietot reliģiskās glezniecības ekspozīciju.

Avots: https://lv.wikipedia.org (skatīts 12.06.2020.)

EksistējošsEksistējoša
Pievienots1569574018
Atjaunots1591961101
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#Nr.Pierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LFK 116, 2221926Tekstā minēta vieta
2#LFK 116, 8361924Tekstā minēta vieta
3#LFK 116, 146401.01.1929Tekstā minēta vieta
4#LFK 116, 246510.01.1929Tekstā minēta vieta
5#LFK 116, 26041929Tekstā minēta vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#NosaukumsCiti nosaukumiOrganizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Burtnieku evanģēliski luteriskā draudzeReliģiskās organizācijasAtrašanās vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Johans Heinrihs Guleke
  • mācītājs
  • literāts
03.05.1769 - 1816Darbavieta

J.H. Gulekes kalpošanas laikā baznīcai tiek sagādātas ērģeles, svētie trauki, izveidota jauna kapsēta, kuras kapličas projekta autors ir pats mācītājs. Kapliča gan sākotnēji paredzēta augstdzimušo apbedīšanai.

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.