ID | 1585082 |
---|---|
Nosaukums | Emajegi pie Tartu |
Citi nosaukumi | igauņu: Emajõgi (Paralēlais) |
Veids | River section |
Adrese | Tartu, Estonia |
Platums | 58.37237780 |
Garums | 26.74037933 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Eksistējošs | Eksistējoša |
Karte |
# | Назва | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Liktenis | 1927 | Mentioned in text | Gribot negribot Birzniekam bija jāpadodas, jāpaķer kāda grāmata un jāsteidzas pa durvīm laukā, ja ar labu gribēja tikt no mājniekiem vaļā. Viņš izsirojās pa pilsētas dārziem, pa apkārtnes priedulājiem, nogāja līdz Mētrai, izpeldējās un jutās arī vientulībā priecīgs un laimīgs par savu brīvību, kura viņam līdz šim bija tik sveša.; Dienas viņiem aiztecēja kā mulsumā. Ja nebija lemts redzēties mīļākās namā, tad viņi abi, biedrenes pavadībā, siroja pa pilsētas dārziem, vai pabraukājās ar ormani, vai arī vizinājās ar laivu pa Mētru.; Izpūrušiem matiem, pelēks sejā, tāds viņš drāzās cauri pilsētai, pats nezinādams kur. Beidzot viņš atradās uz Mētras krasta un sastinga aiz izbailēm: vai tad šī nerimstošā ūdens plūšana un tecēšana varētu dot viņam mieru? Nē, nē! dzīvot, dzīvot! — skan balss tam krūtīs un aši viņš metas atpakaļ krūmos un bez spēka pakrīt pie zemes. Rokas viņš saliek zem galvas, spēja, apjaust savu stāvokli, viņam zūd un bezdomīgi viņš raugās padebešos...; Pāvils atjēdzās tik', kad jau bija krietna krēsla un bieza migla, kā spoku tēli, cēlās iz upes. Viņš uzlēca kājās un nodrebēja aiz rudens vēsuma. Viņam sametās tik bailes še vientulim pie upes esot, ka nadzīgiem soļiem tas devās atpakaļ pilsētā. Nonācis savā dzīvoklī, viņš metās nenoģērbies gultā un iekrita drudžainā miegā.; Pāvils atjēdzās tik', kad jau bija krietna krēsla un bieza migla, kā spoku tēli, cēlās iz upes. Viņš uzlēca kājās un nodrebēja aiz rudens vēsuma. Viņam sametās tik bailes še vientulim pie upes esot, ka nadzīgiem soļiem tas devās atpakaļ pilsētā. Nonācis savā dzīvoklī, viņš metās nenoģērbies gultā un iekrita drudžainā miegā. |