Vietas

20. gadsimta 20.-30. gados Būšnieki bija ciems, kurā bija ap divdesmit viensētu. Lielākā bija "Kopas" māja, kurā saimniekoja Valki. Pārējās - " Bērzdārzi" (saimniece Anna Krūziņa mājas dēvēja raksturīgi tāmnieku dialektam - "Bērždārzi"), "Sili", "Dižkalnmalas", "Būšnieki", "Mantnieki", "Gājēji", "Lielkalni", "Stūri", „Robežnieki " (mūsdienās ēka apskatāma Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā) u.c. mazākas. Ciemā dzīvojošie bērni apmeklēja Staldzenes skolu, vēlāk pārsvarā beidza Ventas skolu (pamatskolu) Ventspilī. Labību ciema iedzīvotāji veda malt uz Lošu dzirnavām Staldzenē. 20. gadsimta 70. gados ciema teritorijā sāka veidoties vasarnīcu rajons.

Avots: Būšnieku nostāsti H. Dorbes muzejā // Ventas Balss, 27.07.2012., https://www.ventasbalss.lv [skatīts 05.03.2019.]

Būšnieku ezers ir lagūnas izcelsmes ezers Ventspils pilsētas ziemeļu daļā, daļa krasta robežojas ar Ventspils novadu. Izvietojies seklā, ziemeļu – dienvidu virzienā izstieptā ezerdobē. Ezera platība ir 330 ha, maksimālais dziļums – 2,8 m, vidējais dziļums – 1,2 metri. Tā krastos dominē priežu un melnalkšņu meži. Ezers izvietojies Piejūras zemienē 1,3 km no Baltijas jūras krasta, ezeru no jūras atdala kāpu valnis. Dibens dūņains; krasti zemi, lēzeni, ezerdobe ovāla. Ietek Klāņu-Būšnieku kanāls, pa kuru ieplūst ūdeņi no meliorācijas sistēmām un Klāņezera. No ezera uz jūru iztek Lošupe. 2/3 ezera platības aizaugušas. Ezera rietumu krastā ir dabas liegums "Būšnieku ezera krasts".

Krastā kādreizējo ciemu vietā izveidojušās vasarnīcu kolonijas Pīpiķi (ziemeļos) un Būšnieki (dienvidaustrumos), kā arī Ventspils pilsētas daļa Staldzene (starp ezeru un jūru). Ezera krastā vairākas atpūtas vietas, laivu piestātnes.

Avoti:

https://lv.wikipedia.org

https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/ventspils-briezu-darzs-un-busnieku-ezers

Nosaukums minēts teikā LFK 680, 50. Pēc situācijas apraksta noprotams, ka Kalastēde atrodas Būšnieku ezera austrumu krastā starp Pīpiķiem un Būšniekiem - vietā, no kuras pārskatāms ezers. Iespējams, nosaukuma pirmā daļa saistāma ar lībiešu vārdu kalā 'zivs'.

Bijusī Būšnieku ciema viensēta. Mājvārds atzīmēts 20. gadsimta sākuma un pirmās puses kartēs. PSRS laika kartēs mājas vairs netiek atzīmēts.

20. gadsimta 20.-30.gados Būšnieki bija ciems, kurā bija ap divdesmit viensētu. Lielākā bija "Kopas" māja, kurā saimniekoja Valki.

Avots: Būšnieku nostāsti H. Dorbes muzejā // Ventas Balss, 27.07.2012., https://www.ventasbalss.lv [skatīts 05.03.2019.]