Places

skrajciems

Likvidēts 1949. gadā.

Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili 1259. – 1263.g. Tā ir viena no vecākām un lielākām baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas.

Sākotnēji romāniska taisnstūra garenplāna halles tipa baznīca pēc 1450. – 1480.g. pārbūves pārtop par trīsjomu gotikas baziliku ar taisnstūra altārgala (prezbitērija) izbūvi. Ziemeļu fasādes daļā altārim piebūvēta sakristeja, baznīcas galveno ieeju rotā smailkoka perspektīvais portāls.

Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem postījumiem un atkal “augšāmcelšanos”. Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni.

1560.gadā krievu cara Jāņa IV Bargā karaspēks pilnīgi nodedzina baznīcu. Krusta velvju pārsegums, domājams sagrauts kara laikā 1598. gadā, vēlāk tiek vēl paaugstināti centrālā joma mūri. Poļu laiku 1613. g. ziņās rakstīts par baznīcu “…bez jumta un griestiem”, tāda tā atrodama vēl ilgi. 1631. gadā baznīca atkal ir nopostīta “…palikuši tikai četri mūri”.

Atjaunošanās darbi uzsākti tikai zviedru laikos un zviedru vizitācijas protokolos lasām, ka 1645.gadā baznīca ir atjaunota. 1674.gadā baznīcai uzlikts jauns dakstiņu jumts un ievietotas ērģeles. Tomēr tā cieš 1686.gadā kara darbības rezultātā (baznīcā pat ierīkoti zirgu staļļi), 1688.gadā to atjauno, bet 1704.gadā Ziemeļu kara laikā tā atkal ir nopostīta.

1753.gadā uzstāda ērģeles no Rīgas Ģertrūdes baznīcas.

1820.gadā baznīcai uzcelts jauns koka zvanu tornis ar augstu poligonālu smaili. 1837.gadā Igaunijas baltvācu izcelsmes mākslinieks Fr.Ludvigs Maidels (1795 – 1845) uzglezno altāra gleznu “Jēzus pie krusta” (Golgāta). 1854.gadā baznīcā notiek remonta darbi, kurus veic Mārcis Sārums. 1856.gadā baznīcā uzstāda neo-gotiskās formās darinātus altāri un kanceli. 1861.gadā baznīcā ievieto jaunas ērģeles, bet 1899. gadā baznīcā notiek lielākas pārbūves, tā tiek paplašināta (700 vietām), piebūvējot sakristejas otro stāvu.

1930-tajos gados pēc arhitekta P.Kundziņa projekta tiek uzcelti divi jauni vējtveri. 50-to gadu vidū atjauno baznīcas jumta segumu un galvenās ieejas durvis.

Lielajā Piektdienā 1974.gadā 12.aprīlī baznīca pilnīgi izdeg. Tikai sakristeja palika. 1987.gadā uzsākti plaši konservācijas darbi. 1992. – 1994.g. notiek interjeru restaurācija. 1993.gada 16.jūlijā baznīcā atkal skan ērģeles – dāvinājums no Zviedrijas ciemata Leruma draudzes.

2002.gadā tiek veikts sakristejas kapitālais remonts. Kopš 2003.gada Vasarsvētkiem baznīcu rotā atjaunotais vēsturiskais altāris un kancele.

Mazsalacas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, kā Sv. Marijas baznīca. Poļu-zviedru karu laikā tā tika nopostīta, bet ap 1697. gadu, pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles, atkal atjaunota. 16. gadsimta beigās pēc reformācijas un luterānisma izplatīšanās arī vācu muižnieki pārgāja jaunā konfesijā, piesaistot tai latviešus, un dievnamu nodēvēja par Svētās Annas baznīcu.

Krustveidā celtā gotiskā jaunās baznīcas daļa būvēta 1890. gadā (arhitekts J. Brauns), un interesants ir fakts, ka tā uzcelta vienā vasarā. Dievnama altāris darināts no ozolkoka pēc Doma baznīcas altāra parauga. Projekta autors ir V. Neimanis, bet to izgatavojis vietējais meistars V. Šneiders. Altārglezna ir vācu gleznotāja R. Rihtera gleznas „Kristus un Pēteris” kopija.
Baznīcas vecākā daļa ar pusotra metra bieziem mūriem tapusi 14. gadsimtā. Līdz mūsdienām saglabājies 18. gadsimta baroka altāris ar nezināma autora gleznu „Svētais vakarēdiens”. Vecās baznīcas biezie mūri ir saglabāti kā jaunās baznīcas altārtelpa, un romāņu stilā celtās laukakmeņu baznīcas daļa labi sakļaujas ar jaunuzcelto.

Agrāk baznīcas grīdu sedzis akmens bruģis. Dievnamu lietojuši arī mirušo apbedīšanai, bet kapu vietas šeit bijušas ļoti dārgas, īpaši dzimtas kapi. Mācītājus apbedījuši altāra priekšā, bet draudzes cienījamākos locekļus - saimniekus un viņu dzimtas - glabājuši baznīcā, ja vien tie spējuši samaksāt kapu maksu.
Pārējie draudzes locekļi glabāti baznīcas sētā. Turklāt tos, kas par sevi bija atstājuši labu piemiņu, rakuši baznīcas dienvidu pusē, bet dzērājus un citus sliktu slavu ieguvušos (arī tādus, kuri nav gājuši pie dievgalda) – ziemeļu pusē. Baznīcai apkārt vēl līdz mūsdienām daļēji saglabājusies krautu akmeņu sēta.

Informācijas avots: http://old.mazsalaca.lv/lv/sadala/kulturvesturiskie-objekti/svetas-annas-baznica

novada pilsēta Seda [AT likums 2008, groz. 2015] Seda, Strenču novads, agrāk Valkas rajons

vidējciems Ošupe [AR] Ošupes pagasts, Madonas novads, agrāk Madonas rajons

Viensēta iznīkusi 20. gs. vidū.