Helmārs Rudzītis

Helmārs Rudzītis

Valdemārs Kārkliņš - Friend

Helmārs Rudzītis (1903–2001) – grāmatizdevējs. Beidzis Zaubes privātskolu un Pētera reālskolu Rīgā, LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1939). Par mūža ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā Helmāram Rudzītim 1993. gadā piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds. 1995. gadā izdevējs apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Dzimis pavāra Mārča Rudzīša un Annas Rudzītes (1877.27.03.–1952.23.12.) ģimenē.
1937. gadā apprecējies ar Austru Plūci.
Viņa dēls Lotārs Rudzītis (1938.29.10.–2004.01.07.) palīdzējis laikraksta "Laiks" izdevējdarbībā.

"1926. gadā Rīgā dzīvo jauns latvietis, Helmars Rudzītis, 23 gadus vecs. Viņam ir idejas, iedrošināšanās domāt jaunas domas. Saskare ar mākslām un māksliniekiem vēl pusaudža gados Pēterpils operā, kur kara gados viņa ģimeni aizdzinis karš, viņā bija atvērusi agrāk nejustu pasauli. Arī divu lielo valodu – krievu un vācu – zināšana un izsalkums "aprīt" visas pieejamās pasaules autoru grāmatas liek viņam vaicāt: kāpēc arī latviešu nevarētu tikt pie visas pasaules rakstiem? Daudzās mājās arvien vēl iztiek tikai ar kalendāru, Bībeli un dziesmu grāmatu. Izdevniecību grāmatas dārgas: 4–5 lati. Vairumam mēneša alga – 60–80 latu. Kā tad lai atlicina grāmatai? Helmars Rudzītis domā vēl tālāk: kā būtu, ja izdotu tulkotas grāmatas lielā tūkstošu metienā, un pārdotu tas par vienu latu gabalā? – Lielajā avīzē "Jaunākās Ziņās": Jaunā izdevniecība "Grāmatu Draugs" dos grāmatas lasītājiem par brīvu! Tikai par piegādāšanu vai par piesūtīšanu pa pastu jāmaksā viens lats par grāmatu. Ik mēneša sākumā un vidū abonentiem tika solīta viena grāmata. Divdesmit četras gadā! No sludinājuma bija tikai jāizgriež kupons un tanī jāieraksta vārds un adrese. – Solītā sērija sludinājumā bija nodēvēta par Vērtīgu grāmatu virkni. Par vienu latu piedāvāja Kellermaņa, Dostojevska, Balzaka, Zudermaņa, Viktora Igo, Strindberga, Romēna Rolāna, Mopasāna, Merežkovska, Dekobrā grāmatas.
Kā pirmā grāmata sagatavota un jau nodota iespiešanai bija Valdemāra Kārkliņa tulkotais Bernharda Kellermaņa romāns "Idiots". Abi – Rudzītis un Kārkliņš – drebošām sirdīm gaidīja, kas nu būs? – 1926. gada oktobra brīnums latviešu grāmatniecībā izvērtās lielāks, nekā to varēja sagaidīt vai iedomāties – pastu uz mazo jaunā apgāda biroju Pēterbaznīcas laukumā sāka nest maisiem. Bija pieteikušies 18 000 abonentu! Kellermaņa "Idiots" bija jāiespiež vēl un vēl. Tā bija nepieredzēta un necerēta, bet acīm redzot nepieciešama un gaidīta revolūcija latviešu grāmatniecībā. Latviešu lasītājiem pavērās pasaules literatūras durvis."
Jānis Klīdzējs. "Grāmatu Draugam" 65 gadi. Laiks, Nr. 79, 02.10.1991

"Divdesmitā gadsimta latviešu grāmatniecība nav iedomājama bez Helmāra Rudzīša, bez "Grāmatu Drauga". Trimdas avīžniecībā izcilākais latviešu laikraksts ir Helmāra Rudzīša izdotais "Laiks". Latvijas valsts 30. gadi nav iedomājami bez "Bellacord Electro" skaņu platēm, ko ražoja Helmārs Rudzītis. Tāpat Vācijas nometņu laiks – bez viņa izcilā literatūras, mākslas un filozofijas žurnāla "Laiks". Latvijas divdesmito gadu grāmatu tirgu revolucionizēja "lata" grāmatas – lēta, visiem pieejama literatūra, un tās īstenotājs bija Helmārs Rudzītis.
Viņa personā bija apvienots fantasts, sapņotājs un veiksmīgs komersants, kurš oriģinālu, jaunu ideju spēja īstenot un ietērpt komerciāli sekmīgā pasākumā. Viņš, kā šodien teiktu, bija viens no visu laiku sekmīgākajiem latviešu biznesmeņiem. Kas šo Rudzīša talantu padarīja tik slavenu, bija viņa spējas apvienot komerciāli sekmīgo ar kulturāli vajadzīgo. Nosaucot savu apgādu "Grāmatu Draugs", Rudzītis patiešām nemeloja – viņš bija grāmatu draugs un veicināja gan mūsu rakstniecību, gan iepazīstināja grāmatu lasītājus ar vērtīgiem tulkojumiem un popularizēja ar saviem izdevumiem kultūras vēsturi un citas tēmas."
Ojārs Celle. Ardievas latviešu grāmatu karalim. Brīvā Latvija, Nr. 29, 2001.28.07.

---

Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Helmārs Rudzītis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2591/

Izdevējdarbība

1926: nodibinājis grāmatu apgādu "Grāmatu Draugs".
Apgāds izdeva ne tikai pasaules literatūras klasiķu vai populāru rakstnieku, bet arī daudzu latviešu autoru darbus. Nozīmīgi bija apgāda izdotie daudzsējumu kopotu rakstu izdevumi Pāvilam Rozītim, Eduardam Vulfam, Vilim Plūdonim, Sigrīdai Undsetei, Knutam Hamsunam, Fjodoram Dostojevskim, Zelmai Lagerlēfai u.c. Apgāds publicēja arī profesora Vilhelma Purvīša rediģēto "Mākslas vēsturi", profesora Jāzepa Vītola rediģēto "Mūzikas vēsturi", Roberta Krodera "Teātra vēsturi", profesora Jāņa Strauberga "Rīgas vēsturi" un citus svarīgus izziņu izdevumus.
1940. gadā apgāds tika nacionalizēts, savukārt vācu okupācijas laikā apgāds ierobežotā veidā atjaunoja savu darbību. Līdz 1944. gadam apgāds izdevis ap 1500 grāmatu latviešu valodā. Darbus izdeva arī krievu valodā, dažus izdevumus arī poļu un igauņu valodā.
1944. gadā Helmārs Rudzītis emigrējis vispirms uz Austriju, tad Vāciju. Latviešu bēgļu nometnē Eslingenā 1945. gadā atsācis grāmatnieka darbību un apgāda "Grāmatu Draugs" darbību, izdodams daiļliteratūru, skolu grāmatas.

No 1946. līdz 1949. gadam izdevis literatūrai, mākslai un filozofijai veltīto žurnālu "Laiks".

1949. gadā Rudzītis izceļojis uz ASV, kur no 1949. gada izdevis laikrakstu "Laiks" un no 1951. gada turpinājis apgāda "Grāmatu draugs" darbību. Tajā publicēto grāmatu skaits pārsniedz 700 izdevumu. Tika publicēti neskaitāmi trimdas rakstnieku darbi, tāpat daudzi cittautu rakstnieku darbu tulkojumi latviešu valodā, no jauna iespiestas daudzas apgāda Latvijā publicētās grāmatas. Visvairāk publicēti autori Anšlavs Eglītis, Valdemārs Kārkliņš, Gunars Janovskis, Alfreds Dziļums, Zenta Mauriņa, Aīda Niedra, Jānis Klīdzējs, Teodors Zeltiņš, Nikolajs Kalniņš, Mariss Vētra, Arturs Voitkus u.c.

1931. gadā Rudzītis dibinājis arī modernāko skaņuplašu rūpnīcu Baltijā "Bellacord Electro", kas kļuva par populārāko plašu ražotājfirmu Latvijā 30. gados. Firma savas darbības laikā izdeva vairāk nekā 1100 skaņu plašu. Ar ieskaņojumiem tika apgādāta arī Igaunija un Somija.
Padomju okupācijas gadā nacionalizētā skaņuplašu rūpnīca turpināja darboties; Helmārs Rudzītis tajā bija tehniskais darbinieks.

---

Memuārliteratūras darbi

Publicējis atmiņu grāmatu "Manas dzīves dēkas" (1984), kur daudz vērtīgu kultūrvēsturisku materiālu.

---

Goda nosaukumi

1993: LZA goda doktors