Augusts Bīlenšteins

Augusts Bīlenšteins

August Bielenstein

Johann Gottfried

Marta Bīlenšteina - Daughter
Inga Bīlenšteina - Granddaughter

Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (Bielenstein; 1826–1907) ir vācu tautības latviešu valodnieks, folklorists, etnogrāfs.

Augusts Bīlenšteins ir dzimis Johana Andreasa Gotfrīda Bīlenšteina (Bielenstein, 1782-1851) un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Klebekas (Klebeck, 1804-1874) ģimenē. Augusta Bīlenšteina tēvs ir ieceļojis Baltijā no Getingenes, kopš 1827. gada kalpojis par mācītāju Jaunauces draudzē.
Augusts Bīlenšteins pirmo izglītību ir ieguvis mājās.
1854. gada 14. jūnijā Augusts Bīlenšteins ir apprecējies ar Ernestīni (Ernu) Luīzi Hermīni Bordēlu fon Bordeliusu (Bordehl v. Bordelius, 1833-1919), laulībā piedzimuši 9 bērni, viņu vidū Marta Bīlenšteine (1861-1938), latviešu etnogrāfijas pētniece un tēva pētījumu ilustratore, mācītājs un memuārliteratūras autors Valters Ādolfs Bīlenšteins (1872-1961), arhitekts Bernhards Bīlenšteins (1877-1959), mākslinieks Zigfrīds Bīlenšteins (1869-1949).

1854: Die Wunder der Sprachengabe. Predigt am 1. Pfingstfeste über Apostelgeschichte 2, 1-13. Zeugnisse des christlichen Glaubens von der Ev.-Luth.Geistlichkeit in Rußland Bd.3. Ch.A.Berkholz (Hrsg.). Riga, S. 123-134.
1880: Synodalpredigt, gehalten in der St.Trinitatiskirche zu Mitau d.9.Sept. Mitau, 1880.

1855: Über lettische Volkspoesie. Magazin der litt.-literär.Gesellschaft. 10/3. Mitau, S. 95-124.
1862: Die Volksmärchen. Riga
1869: Die altlettischen Burgberge Kurlands. Magazin der litt.-literär.Gesellschaft. 14/2. Mitau, S. 12-142.
1873: Doblen. Ein culturhistorisches Bild aus Semgallens Vorzeit. Baltische Monatsschrift 22, S. 1-25.
1874: Das Johannisfest des Letten. Die Volksmärchen. Baltische Monatsschrift 23, S. 1-46; 334-360.

1879: Über die Satire im lettischen Volksliede und im "Baltijas Zemkopis". Magazin der litt.-literär.Gesellschaft, 16/1. Mitau, S. 102-127.

1858: Über die Verwandschaft der Letten mit den Litthauern. General-Superintendent Karl Wilperts Jubelgrüßung seitens der lettisch-literärischen Gesellschaft. Riga, Anh.