Jūlijs Sproģis

Имя
Jūlijs Sproģis
Виды деятельности
Личная информация
Jūlijs Sproģis (25.09.1887. Jelgavā – 9.06.1972. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – komponists, vijolnieks, bargs mūzikas kritiķis. Mācījies Jelgavas Aleksandra skolā, kurā no pēdējās klases izslēgts par revolucionāriem uzskatiem. 1905. gadā tautā populārs bijis viņa komponētais Raiņa dzejolis "Lauztās priedes" un Jāņa Akurātera "Pagraba dzīvoklī drūmā". 1906. gadā viņš koncertējis ar saviem skaņdarbiem Rīgas Latviešu biedrībā, pēc gada komponējis savu pirmo simfoniju (pavisam esot četras). Vijoļspēli viņš mācījies Pēterburgā un ar Kultūras fonda atbalstu divas reizes pa pusgadam papildinājies Parīzē. Piedalījies Pirmajā pasaules karā strēlnieku rindās.
Jūlijs Sproģis bijis Zemnieku savienības biedrs un savdabis, kas vairāk draudzējies ar literātiem, māksliniekiem, bet nemaz ar mūziķiem. Viņa labākie draugi bija novadnieks Valdemārs Dambergs, Edvarts Virza, Viktors Eglītis, Teodors Zaļkalns, Valdemārs Tone, kas gleznojis viņa portretu un kuri visi jūsmojuši par viņa spēli un kompozīcijām. Kaut arī ļoti kritizēts, nekad nav atteicies no koncertdarbības, diriģēšanas, savu sacerējumu popularizēšanas.

Галерея цитат
Par viņa mūziku izteicies vēlākais profesors, folklorists Jēkabs Vītoliņš: "Sproģis ir inteliģents muziķis un interpretējamos darbos tuvu pieskaras stila problemiem, bet kā nav mākslas bez izjūtas un garīgas kultūras, tā šīs pēdējās īpašības pašas par sevi vien, bez pilnīgas technikas, arī nespēj atsegt visas mākslas darba potenciālās iespējamības. Sproģa kaut solidai spēles technikai trūkst vienas no vissvarīgākām īpašībām – intonācijas tīrības." (Ritums Nr. 5, 1924.)
Профессиональное деьтельность
Vairākus gadus ar LFK kā brīva līguma darbinieks, lai iegūtu pelnīto atlīdzību par pierakstītajām melodijām, sadarbojies Emilis Melngailis. 1933. gadā Izglītības ministrija atļāvusi pieņemt LFK mūzikas speciālistu. Kaut Sproģis nebija pierakstījis, ne apdarinājis nevienu tautasdziesmu, viņš uzsācis darbu LFK 1934. gada 1. aprīlī. Laikā no 1936. līdz 1938. gadam cittautu mūzikas folkloras pētīšanas nolūkos ar Kultūras fonda atbalstu apceļojis visu Rietumeiropu (Itāliju, Austriju, Vāciju, Ungāriju, Čehiju, Poliju,Spāniju, Holandi, Beļģiju, Franciju, Skandināviju). 1939. gadā kopā ar LFK vadītāju Kārli Straubergu pavadījis Alsungas, Bārtas, Nīcas, Rucavas dziedātājus, dancotājus un muzikantus uz 3. starptautisko tautas deju kongresu Zviedrijā. 1941. gadā Tautas izglītības komisārs Sproģi un vēl trīs no LFK (Almu Medni, Emmu Malkavu, Osvaldu Līdeku) ieceļ par zinātniskiem darbiniekiem, jo līdz tam vienīgajam zinātnieka statuss bijis LFK vadītājam. Kad Straubergs devies trimdā 1944. gadā, viņš uzticējis Sproģim LFK direktora posteni (1.12.1944. – 1.05.1945.)
Jūlijs Sproģis sakārtojis “Jāņu dziesmu melodijas”(1941) un “Senie mūzikas instrumenti” (1943; iznācis tikai signāleksemplārs).
Место/время рождения25.09.1887
Jelgava
Jelgava
migrate
Strēlnieku iela 2, Rīga
Strēlnieku iela 2, Rīga, LV-1010
Jūlija Sproģa ģimene dzīvojusi Strēlnieku ielā 2.
Oбразование
Jelgavas Aleksandra skola
Dobeles iela 43, Jelgava
Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001
место работы01.04.1934
The Archives of Latvian Folklore
Rīga
Rīga

LFK direktors 1.12.1944.–1.05.1945.

Место/время смерти09.06.1972
Rīga
Rīga
migrate
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Легенда карты













Показаны записи 1-6 из 6.
#МестоДатаТипТип места
  
1Jelgava
(Jelgava)
25.09.1887Место/время рожденияCity
2Strēlnieku iela 2, Rīga
(Strēlnieku iela 2, Rīga, LV-1010)
(Не указано)migrateBuilding, house
3Rīga
(Rīga)
09.06.1972Место/время смертиCity
4Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Не указано)migrateCemetery
5Dobeles iela 43, Jelgava
(Dobeles iela 43, Jelgava, LV-3001)
(Не указано)OбразованиеBuilding, house
6Rīga
(Rīga)
01.04.1934место работыCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.