Kādreiz viens saimnieks vētījis miežus. Te pa durīm ielīdis nejauks krupis un sācis tos ēst. Saimnieks nav ar' aizticis - cik no šis tā kā tā apēdīs, domājis. Bet saimnieks muti vie' atplētis, kad krupis paēdis aizlaidies pa gaisu. Ierāpojis diezin kādos tur striķos un tā drīz aizlaidies. Vēlāk izrādījies, ka saimniekam trūkst trīs pūri miežu. Bet otrās mājās jau zinājuši, ko vajaga: tur bijuse izklāta balta villāne un saimnieks pats vai saimnīce (vārds pareizi uzrakstīts) skaitījuši:
Augšlecīti, zemlecīti,
Nāc uz baltas villānītes.
Tā vienam saimniekam bīš jādzīvo pusbadā, bet otrs dzīvoš, kā tīk.