1
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 95-0 Pasakat (Pateicat) man dziesmiņu 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā. DS 2
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 133-3 Kas tur dzied, kas tur dzied 1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams. DS 3
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 204-0 Izdziedaju, izlusteju 1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot. DS 4
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 224-13 Kalnâ kāpu padziedàtu 1.1.13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu. DS 5
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 312-0 Nesader man dziesmiņa (dziesmite) 1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader. DS 6
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 312-0 Nesader man dziedàt 1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader. DS 7
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 343-4 Līgot man kà bitei 1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot. DS 8
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 344-0 1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot. DS 9
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 386-3 Ko gavile, tautu meita 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku. DS 10
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 432-1 Trīcin trīc ta āriņa 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku. DS 11
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 445-2 Nāburdziņ, nāburdziņ 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. DS 12
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 465-0 Ej, māsiņa, dziedadama 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. DS 13
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 475-0 Gāju ceļu dziedadama 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. DS 14
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 589-1 Dzerdams alu, ziņģedams 1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams. DS 15
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 589-1 Es būt' dzēris un dziedajis 1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams. DS 16
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 596-0 Palīdzati man dziedàt 1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams. DS 17
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 845-0 Tàs meitiņas nedziedaja 1.4.2.3. Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied. DS 18
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 903-3 Ko smejiesi, tautu meita 1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā. DS 19
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 908-4 Tev, NN (Līzite), dzilnas mēle 1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis. DS 20
2272 Krista Blūma dainu vākums Kuldīgā 988-8 Lustejaties, jauni puiši 1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos. DS